"Es nesaprotu, kā viņa var tik vienkārši aiziet no darba."
"Es nesaprotu, kā viņš var palikt tur, kur jau sen nav laimīgs."
Divi teikumi. Divi cilvēki. Divi pilnīgi atšķirīgi skatījumi uz vienu un to pašu situāciju.
Iepriekšējā rakstā runājām par lojalitāti un darba maiņu – par brīžiem, kad cilvēks stāv izvēles priekšā. Vai palikt? Vai aiziet? Vai paciest vēl mazliet? Vai tomēr izvēlēties sevi?
Taču, jo vairāk par šo tēmu domāju, jo biežāk nonāku pie vienas atziņas – mēs uz šīm situācijām skatāmies ļoti atšķirīgi ne tikai sava rakstura dēļ. Lielu lomu spēlē arī paaudze, kurā esam uzauguši.
Veselības aprūpē tas ir redzams īpaši spilgti. Vienā komandā bieži strādā cilvēki, kuru vecuma starpība ir pat 40 vai 50 gadi. Katrs nāk ar savu pieredzi, savām vērtībām un savu priekšstatu par to, kas ir "labs darbinieks".
Un tieši tur nereti sākas pārpratumi.
Baby Boom paaudze – darbs kā pienākums
Šī paaudze uzauga laikā, kad stabilitāte bija ļoti svarīga. Darbs nozīmēja drošību, cieņu un atbildību. Vienā darba vietā nostrādāt 20 vai pat 30 gadus bija norma, nevis izņēmums.
Daudzi šīs paaudzes veselības aprūpes speciālisti ir tie, kuri iemācīja jaunākajiem profesijas pamatus. Viņi ir pieraduši pie disciplīnas, stingras hierarhijas un skaidras atbildības.
Ja nodaļā trūkst personāla, viņi bieži paliks ilgāk. Ja kolēģis saslimis, viņi palīdzēs. Ja ir grūti, viņi klusējot turpinās strādāt.
Ne tāpēc, ka viņiem būtu viegli.
Bet tāpēc, ka tā viņi ir iemācīti.
Tomēr reizēm tas nozīmē arī to, ka savas vajadzības tiek noliktas pēdējā vietā.
X paaudze – atbildība, patstāvība un izturība
X paaudze bieži ir šodienas virsmāsas, nodaļu vadītāji un pieredzējušās māsas.
Viņi uzauga laikā, kad bija jāmācās paļauties uz sevi. Tāpēc šai paaudzei raksturīga neatkarība un spēja risināt problēmas.
Viņi ļoti augstu vērtē profesionalitāti.
Viņiem ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts kvalitatīvi.
Tomēr viņi arvien biežāk sāk uzdot jautājumu:
"Vai šī darba cena nav kļuvusi pārāk augsta?"
Tieši šī paaudze bieži piedzīvo izdegšanu. Daudzi gadi ieguldīti profesijā, liela atbildība, nepārtrauktas pārmaiņas veselības aprūpē un arvien pieaugošas prasības.
Viņi vēl joprojām izjūt lojalitāti darba vietai, taču sāk apzināties, ka lojalitātei jābūt arī pret sevi.
Millennials jeb Y paaudze – darbs ir svarīgs, bet ne visa dzīve
Šī paaudze darba tirgū ienāca laikā, kad pasaule kļuva daudz straujāka.
Viņi redzēja ekonomiskās krīzes, tehnoloģiju attīstību un arvien plašākas karjeras iespējas.
Tāpēc viņi daudz biežāk uzdod jautājumu:
"Kāpēc man palikt tur, kur nejūtos labi?"
Viņi vēlas profesionāli augt.
Viņi vēlas mācīties.
Viņi vēlas justies novērtēti.
Ja darba vide kļūst toksiska vai nav iespējams attīstīties, darba maiņa viņiem nav neveiksme.
Tā ir izvēle.
Tieši šī paaudze biežāk runā par mentālo veselību, supervīziju, psiholoģisko drošību komandā un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Z paaudze – robežas nav egoisms
Daudzi saka:
"Jaunie vairs negrib strādāt."
Bet vai tiešām?
Varbūt viņi vienkārši negrib strādāt tā, kā strādāja iepriekšējās paaudzes.
Viņi ļoti skaidri nosaka robežas.
Viņi nebaidās uzdot jautājumus.
Viņi vēlas zināt, kāpēc kaut kas tiek darīts.
Viņi sagaida cieņpilnu komunikāciju neatkarīgi no amata.
Ja darba vide neatbilst viņu vērtībām, viņi daudz ātrāk pieņem lēmumu aiziet.
Tas dažkārt kaitina vecākās paaudzes.
Taču vienlaikus Z paaudze veselības aprūpē ienāk ar drosmi runāt par tēmām, par kurām iepriekš klusēja – emocionālo veselību, darba slodzi, cieņu komandā un psiholoģisko drošību.
Viena situācija – četras dažādas reakcijas
Iedomāsimies situāciju.
Nodaļā jau vairākus mēnešus trūkst personāla.
Maiņas kļūst garākas.
Pacientu skaits pieaug.
Atvaļinājumi tiek atteikti.
Kā reaģē dažādas paaudzes?
Baby Boom paaudzes māsa, visticamāk, turpinās strādāt un teiks: "Tas pāries."
X paaudzes māsa mēģinās atrast risinājumu, palīdzēs komandai, bet vakarā mājās jutīs milzīgu nogurumu.
Millennial paaudzes māsa sāks domāt, vai šī darba vide vēl atbilst viņas vērtībām.
Savukārt Z paaudzes māsa jau pirmajā sarunā ar vadītāju uzdos jautājumu, kāds ir plāns situācijas risināšanai. Ja atbildes nebūs, viņa sāks meklēt citu darba vietu.
Kurš rīkojas pareizi?
Patiesībā – visi.
Jo katrs rīkojas saskaņā ar savām vērtībām un pieredzi.
Konflikts bieži nav par darbu
Cik bieži esam dzirdējuši frāzes:
"Jaunie ir slinki."
"Vecākie neko negrib mainīt."
"Viņi nesaprot."
"Viņi neklausās."
Taču ļoti bieži konflikts nav par darbu.
Tas ir par atšķirīgu pasaules redzējumu.
Tas, kas vienam šķiet lojalitāte, citam šķiet pašupurēšanās.
Tas, kas vienam ir drosmīga izvēle, citam izskatās pēc bezatbildības.
Un abi vienlaikus var būt pārliecināti, ka viņiem ir taisnība.
Ko mēs varam mācīties viens no otra?
Es domāju, ka katrai paaudzei ir kaut kas ļoti vērtīgs.
No Baby Boom paaudzes mēs varam mācīties atbildības sajūtu, profesionalitāti un cieņu pret profesiju.
No X paaudzes – spēju saglabāt mieru krīzēs, uzņemties iniciatīvu un domāt ilgtermiņā.
No Millennials – drosmi attīstīties, meklēt jēgpilnu darbu un runāt par emocionālo veselību.
No Z paaudzes – spēju nospraust robežas, uzdot sarežģītus jautājumus un atgādināt, ka cieņa darba vietā nav privilēģija, bet gan nepieciešamība.
Neviena paaudze nav ideāla.
Nevienai nav visas atbildes.
Taču kopā mēs varam veidot daudz spēcīgākas komandas.
Veselības aprūpei šodien vajag visas paaudzes
Slimnīca vai ambulatorais centrs nevar pastāvēt tikai ar vienu paaudzi.
Nepieciešama pieredze.
Nepieciešama enerģija.
Nepieciešama zinātkāre.
Nepieciešama stabilitāte.
Pieredzējusī māsa iemāca jaunajai nianses, kuras nav atrodamas nevienā mācību grāmatā.
Savukārt jaunā kolēģe bieži atnes idejas, tehnoloģijas un skatījumu, kas palīdz komandai augt.
Ja spējam viens otru nevis salīdzināt, bet saprast, ieguvēji ir visi – arī mūsu pacienti.
Varbūt lielākā kļūda nav tajā, ka domājam atšķirīgi.
Lielākā kļūda ir pieņemt, ka tikai mūsu pieredze ir pareizā.
Varbūt īsta profesionalitāte sākas brīdī, kad spējam pateikt: "Es domāju citādi, bet vēlos saprast, kāpēc tu uz to skaties šādi."
Tieši tā rodas cieņa.
Tieši tā veidojas uzticēšanās.
Un tieši tā rodas komandas, kurās cilvēki ne tikai strādā kopā, bet arī aug kopā.
Pārdomām
Varbūt nākamreiz, kad kolēģa reakcija šķiet nesaprotama, pirms izdarīt secinājumus ir vērts sev pajautāt:
Vai viņš tiešām domā nepareizi, vai arī viņš vienkārši ir audzis citā laikā un citā pieredzē?
Jo dažreiz sapratne sākas nevis ar atbildi, bet ar patiesu interesi par otru cilvēku.
Avoti un literatūra
Mannheim, K. (1952). The Problem of Generations.
Strauss, W., & Howe, N. (1991). Generations.
Twenge, J. M. (2017). iGen.
Twenge, J. M. (2023). Generations.
Deloitte Global Gen Z and Millennial Survey (2025).
Gallup. State of the Global Workplace (2025).
World Health Organization (WHO). Health Workforce un publikācijas par veselības aprūpes darbinieku labbūtību.
International Council of Nurses (ICN). Ziņojumi par māsu darba vidi, noturēšanu profesijā un personāla trūkumu.
Add comment
Comments